Bārbeles pagasta platība ir 97 km2 jeb 9765 hektāri un gandrīz pusi pagasta teritorijas, jeb 48,4% (4396,9 ha) aizņem meži. Bārbeles ciemata vēsturisko centru dabā harmoniski iezīmē vienots komplekss, kuru veido luterāņu baznīca, tai pieguļošā kapsēta, tautas nams, veikala ēka, doktorāts un parks. Tautas nama ēkā atrodas pagasta pārvaldes telpas, bibliotēka, kultūras centrs un pasta nodaļa.

Bārbele atrodas divu nozīmīgu autoceļu Rīga – Skaistkalne un Bauska – Aizkraukle (Zemgales josta) krustcelēs. Izdevīgais ģeogrāfiskais stāvoklis (30 km līdz Bauskai, 67 km līdz Rīgai, 47 km līdz Aizkrauklei un 9 km līdz Skaistkalnei un Lietuvas robežai) ir svarīgs priekšnosacījums Bārbeles pagasta attīstībai.

Pagasta nozīmīgākās vērtības ir kultūrvēsturiskais mantojums un maz pārveidotā daba. Bārbeles pagasts ietilpst aktīvā karsta reģionā. Tam raksturīgs unikāls ģeoloģisks process- zemes virsējo slāņu iebrukumu (kriteņu) veidošanās, izskalojoties iežiem. Pagasta teritorijā jau agrāk atklātas bagātīgas ģipšakmens iegulas, aizsargājami putni un augi. Starp Bārbeles ezeru un Stelpes pagasta centru vairāku kvadrātkilometru platībā konstatēta iespaidīga gravitācijas anomālija- teritorija ar maksimālu zemes pievilkšanas spēku. Šajā teritorijā ietilpst arī Zaļezera purvs, kas ir «Natura 2000» aizsargājamā dabas teritorija. Pagastā atrodas tuvākajā apkaimē lielākā dabīgā ūdenskrātuve – Rukšu ezers, kas ir iecienīta atpūtas vieta.

Bārbeles pagastā ir izveidojušās 2 apdzīvotas vietas. Viena no tām ir pagasta centrs- Bārbele un otra ir Gaisma. Bārbeles ciemā dzīvo aptuveni 350 iedzīvotāji, savukārt Gaismas ciemā aptuveni 50 iedzīvotāju. Lielākā daļa pagasta iedzīvotāju dzīvo viensētās, kas ir raksturīgi Zemgales reģionam.

Bārbeles pagastā ir viena izglītības iestāde- Bārbeles pamatskola.

Bārbeles pagastā darbojas divas tradicionālās kristīgās draudzes – Bārbeles evaņģēliski luteriskā draudze un Bārbeles katoļu draudze.

Kā ikgadējie tradicionālie pasākumi minami Bārbeles pagasta svētki, kuros piedalās pašdarbības aktīvisti ar teatrāliem uzvedumiem, orientēšanās sacensībām bērniem un Bārbeles sporta svētki, kuros piedalās ne tikai komandas no Bārbeles, bet arī no kaimiņu pagastiem. Bārbele ir to 6 Latvijas pagastu skaitā kuri tiekas ikgadējā ”ēdamo” pagastu saietā. Katru gadu šis saiets norit kādā no “ēdam” pagastiem. Šajā saietā kultūras aktivitātes mijas ar sporta aktivitātēm.

Vēsture
Nostāsti vēsta, ka Bārbeles meži bijuši bagāti ar bārbeļu krūmaugiem. Savukārt nabadzīgo augšņu dēļ toreizējie iedzīvotāji nodarbojušies ar kazkopību. Pagasta teritorijā atrodas arī Kazu kalni. Kazu aizbildne ir dieviete Bārbala. Kāds nostāsts vēsta to, ka vietā, kur patreiz atrodas baznīca, bijusi dievietes Bārbalas koka statuja. Ļoti iespējams, ka šie skaidrojumi ir apdzīvotas vietas BĀRBELE nosaukuma rašanai.

Pagasta teritoriju šķērso Iecavas upe ar daudziem skaistiem līčiem. Savulaik uz Iecavas upes pagasta teritorijā darbojušās vismaz piecas ūdensdzirnavas. Vecākās no tām Millu ūdensdzirnavas celtas 1890.gadā. Savulaik pagastā spārnus griezušas četras vējdzirnavas.
Bārbelē ir bijusi pati vecākā ūdens dziedniecības iestāde Latvija, dibināta 1739.gadā. Bārbeles sēravots, kas atrodas Iecavas upes tuvumā nelielā gravā, kļuva slavens jau Kurzemes hercoga Jēkaba valdīšanas laikā (1642-1682). 18.gs. 40.-70.gados avots bija visspēcīgākais no toreiz pazīstamajiem avotiem Latvijā. Avota ūdeni izmantoja gan ārīgi – peldēm, gan iekšķīgi – tīrā veidā, kopā ar pienu vai augu novārījumiem. Bārbeles sērūdeņraža avots ir aizsargājams dabas piemineklis.

1567. gadā hercogs Gothards Ketlers pavēlēja uz Mazbārbeles muižas zemes celt baznīcu. Arī baznīcas līdzgaitniece- pastorāta ēka- radusies vienlaikus ar baznīcu. Abas ēkas vairakkārt degušas un atjaunotas. 1993.gadā sākas baznīcas renesanse. Baznīcas altāris, ko rotā 1872.gada Berlīnes mākslinieka, profesora Locillota de Marss darinātā altārglezna “Kristus pie krusta ”,ir valsts nozīmes mākslas piemineklis.

Mācītajmuižā no 1932.gada 5.julija bija doktorāts un aptieka. Padomju laikā (1940.-41.g.un 1948.-1966.g.) šajā ēkā atradās Bārbeles MTS (Mašīnu– traktoru stacija). Bārbeles MTS laikā pie muižas tika izbūvēts stadions, šautuve. Tas deva iespēju Bārbelē organizēt plašas rajona mēroga sporta sacensības.

1871.gada 10.novembrī dibināta Bārbeles draudzes Mārtiņa skola. Līdz tam (30 gadus iepriekš) mācības notikušas ķestera mājā. Skolas piebūves celtniecība tika pabeigta vācu okupācijas laikā 1943.gadā.

Rukšu ezera tuvumā atrodas Zemgales sēta “Everti ”. Sēta ir valsts nozīmes Tautas celtniecības piemineklis. Tā ir viena no nedaudzajām sētām Bauskas rajonā, kas saglabājusi savu plānojumu. Saglabātas arī daļa no ēkām – dzīvojamā māja, 1871.gadā būvēta klēts u.c. “Evertos” iekārtota gleznotāja N.Rutkovska piemiņas istaba.

1932.gadā uzbūvēja veikalu, kurš vēlākos gados “apauga” ar citam ēkām.

Pagājušā gadsimta sākuma Bārbeles apkārtnē atradās četras nesadalītas muižas – Lielbārbeles, Mazbārbeles, Medummuiža un Mācītajmuiža. Piektās muižas – Kārles muižas zemes zemnieki bija daļēji vai pilnīgi izpirkuši.

Pirmās brīvvalsts laikā Bārbelē dibinājās daudzas sabiedriskas un politiskas organizācijas. 1923.gada 18.maijā lauksaimniecība biedrība „Tīrums” no Latvijas Kultūras fonda saņem 542 sējumu lielu bibliotēku. Uz šīs bibliotēkas fonda bāzes savu darbību bibliotēka turpina arī šodien. 1926.gada pirmajos Vasarsvētkos Lauksaimniecības biedrība “Tīrums ” svinēja sava jaunceltā biedrības nama atklāšanas svētkus. Ērtības un plašuma ziņā ar 500 vietām tas bija vienīgais plašā apkārtnē. Pie jaunām telpām tika arī bibliotēka.

Pirmais kolhozs ”Gaisma” izveidojas 1948.gada janvārī. 1948.un 49.gadā izveidojas kolhozi “Liesma”, “Straume”, „Kalinina v.n.”, “25.oktobris” ,“1.Maijs”, “Zieds”.