Kurmenes pagasts atrodas Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenumā. Platība 11 195,7 ha.
Augstākie pauguri- Priedeskalns (Kurmenē) un Iviņu kalns (90,9 m v.j.l.).

Pagasta robežu ar Lietuvu veido Lielupes satekupe Mēmele, Tās ielejas krasti vietām stāvi, apauguši. Morēnu pauguri dažviet (pie Vērdiņiem) paceļas līdz 20 m virs upes līmeņa. Pagasta teritorijā Mēmelē ietek vairākas nelielas upītes (Žūžas strauts). Rietumos, vietām veidojot garus robežposmus, tek Iecava, Ziemeļos- tās pieteka Smārde ar Vedzerīti. Iecavas gultne vietām ļoti līkumaina, tās palienē daudz vecupju. Pagasta teritorijā sākas Iecavas pietekas Svētupīte un Iecavīte.

Rietumos atrodas vairāki nelieli ezeriņi- Ķīšezers  (platība 2,0 ha), Kublišķu ezers (platība 1,8 ha), Krustezers (platība 1,6 ha).

Apmēram 56% pagasta platības aizņem meži. Liels mežu masīvs plešas pagasta Z daļā.

Lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir 3763 ha, no tiem 3159 ha aizņem aramzeme, 152 ha- pļavas, 415 ha- ganības un 37 ha- dārzi. Meliorēti ir 2366 ha. Meži aizņem 6317 ha, krūmāji- 99 ha.

Pagastā atrodas 6 smilts un grants karjeri, veikta Impas atradnes ģeoloģiskā izpēte. DR malā atrodas Skudru ģipšakmens atradne, kas pētīta 1982.g. Novērtētie krājumi- 29,5 mlj.t, derīgā slāņkopa vidēji 14,6 m bieza, segkārta (kvartāra smilts, māls, smilšmāls un devona māls, domerīts un dolomīts)- vidēji 18 m bieza. Atradne netiek izmantota.

Pagasta teritorijā atrodas ciems Kurmene un apdzīvota vieta Vērdiņi.

Kurmenes pagasta kultūras nams, kas ir lielākais tuvākā apkārtnē, kļuvis par kultūras centru arī blakus pagastu iedzīvotājiem. Katru gadu svinēto Pēterdienu var dēvēt arī par novadnieku tikšanās dienu. Pēterdienas atzīmēšanai ir ļoti senas tradīcijas, jo tā tiek svinēta par godu Svētajam Pēterim, kam veltīta Kurmenes baznīca, kā arī Kurmenes muižas kādreizējam īpašniekam Pēterim Komorovskim, kas Kurmenē uzcēlis pirmo baznīcu.

Nozīmīgi arhitektūras pieminekļi ir Kurmenes muižas klēts (19.gs. pirmā puse), kungu māja un medību suņu māja.

Kultūrvēsturiska nozīme ir piemiņas akmenim Sarkanā terora upuriem.

Nozīmīgs dabas objekts ir aizsargājamais (no 1977.g.) Kurmenes parks (platība 5,8 ha), ko ierīkoja grāfu Komorovsku dzimta. Tas ir ainavu tipa parks ar atsevišķiem regulāra plānojuma elementiem. Parkā ir divi dīķi, ko savieno akmens tiltiņš, un mākslīgas pilsdrupas. Parka nostūrī atrodas katoļu baznīca.

Vēsture
Kurmene muiža uzskaitē minēta jau 18.gs. sākumā, kad tā piederēja fon Dorthūzenam, vēlāk tā piederējusi Līdingauzeniem, Volfiem, Komorovskiem.

Atsevišķos vēstures posmos šai vietai ir bijis gan vācu nosaukums- Kurmen, gan krievu nosaukums- Kurmenskaja.

1774.g. barons Volfs, būdams katoļticīgs, savā muižā uzcēlis koka kapliču. 1820.g. grāfs P.Komarovskis kapličas vietā uzcēlis koka baznīcu, 1870.g. uzbūvēta mūra baznīca, kas saglabājusies līdz mūsdienām. Tolaik baznīca celta kā Skaistkalnes baznīcas filiāle un bija paredzēta Komorovsku ģimenei un muižas ļaudīm. Baznīcas draudzes vajadzībām pēc Kurmenes majorāta īpašnieka P.Komorovska ierosinājuma tika nodota 1919.g., kad tika nodibināta katoļu draudze.

1935.g. Kurmenes pagasta platība bija 9270 ha.

1945.g. Kurmenes pagastā izveidoja Krastu un Kurmenes ciemus, bet pagastu 1949.g. likvidēja. 1961.g. Kurmenes ciemam pievienoja daļu Krastu ciema (kolhoza „Komjaunietis” teritoriju), 1963.g.- Skaistkalnes ciema daļu (kolhoza „Jaunā gvarde” teritoriju).

Visu administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa bijušā Kurmenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mazzalves pagastam, bet tagadējais Kurmenes pagasts ieguvis daļu bijušā Taurkalnes, Skaistkalnes pagastu un nelielu daļu bijušā Bārbeles pagasta platības. 1990.g. Kurmenes pagasts atjaunots.

1935.g. Kurmenes pagastā bija 1503 iedzīvotāji, t.sk. 93% latviešu, kā arī krievi, vācieši, poļi un ebreji.

1935.g. Kurmenē bija 6 klašu pamatskola (padomju laikā- astoņgadīgā skola) un Mūru 4 klašu pamatskola.

Pagasta teritorijā bijusi Kurmenes muiža un Mūrmuiža. Agrārās reformas laikā abu muižu zeme sadalīta 168 vienībās. 1935.g. Kurmenes pagastā bija 264 zemnieku saimniecības. Darbojās ūdensdzirnavas ar zāģētavu, vēja dzirnavas un divi krejošanas punkti.

Padomju varas gados Kurmenes ciemā pēc mazo kolhozu apvienošanas bija izveidojušies divi kolhozi „Komjaunietis” un „Jaunā gvarde”, ko 1972.g. pievienoja kolhozam „Komjaunietis”. Kurmenē atradās bērnunams (slēgts 1968.g.), darbojās augļu un dārzeņu konservu cehs, krejotava un ķieģeļnīca. 1992.g. kolhozs „Komjaunietis” tika reorganizēts par paju sabiedrību „Kurmene”, kas 1995.g. tika likvidēta un izveidots kooperatīvs „Zaļais krasts”.