Skaistkalne ir viens no savdabīgākajiem un skaistākajiem pagastiem Latvijā - atrodas Zemgales dienvidu daļā Bauskas rajonā. Latvijā  robežojas ar Brunavas, Vecsaules, Bārbeles pagastiem un Aizkraukles rajona Kurmenes pagastu. Robežu ar Lietuvu veido Mēmeles upe.

Skaistkalnes pagasta kopējā platība ir 10614,0 ha (5,6% no Bauskas rajona teritorijas). Pēc teritorijas  ir ceturtais lielākais pagasts Bauskas rajonā. Salīdzinoši ar citiem Bauskas rajona pagastiem, Skaistkalnei raksturīgs liels ar mežiem klāto teritoriju īpatsvars - 5064.3 ha (48%). Mežu platības veido samērā vienlaidus masīvus pagasta ZA, Z, ZR daļā, nošķirot Skaistkalni no apkārtējiem pagastiem.

Skaistkalnes pagasta teritorijā hidrogrāfisko tīklu veido Mēmeles upe, kā arī atsevišķas nelielas ūdensteces (strauti un grāvji). Aktīvā karsta procesa rezultātā izveidojušās vairākas nelielas ūdenstilpnes - dīķi pagasta teritorijas A, DA daļā

Skaistkalnes pagasta teritorijas īpatnības nosaka teritorijas novietojums aktīvā karsta izplatība rajonā - pagasta A, ZA daļā 97.47 ha teritorijā izplatītas karsta reljefa formas.  

Lauksaimniecībā izmantojamo zemju īpatsvars sastāda 3257.0 ha. Pamatā lauksaimniecībā izmantojamās zemes ir meliorētas - kopā 3618.0 ha. Vērtīgākās lauksaimniecībā izmantojamās zemes atrodas Mēmeles, Krusas teritorijā.

Klimats
Skaistkalnes pagasta klimatiskās īpatnības un laika apstākļus nosaka teritorijas novietojums Latvijas D daļā, Viduslatvijas zemienes Upmales paugurlīdzenuma fizģeogrāfiskā apvidus dienviddaļā. Pēc klimatiskajiem rādītājiem teritorija ietilpst sausākajā un siltākajā reģionā Latvijā - raksturīgs neliels nokrišņu daudzums (nokrišņu summas gadā ~550mm, siltajā gadalaikā - mazāk par 400 mm), augstas gaisa temperatūras (vidējā t° jūlijā17-17.5° C, aktīvo temperatūru summa veģetācijas periodā pārsniedz 20000), plāna sniega sega aukstajā gadalaikā (lielākais sniega segas biezums vidēji 20 cm) un mazākie sniega ūdens krājumi pavasarī Latvijā.

Derīgie izrakteņi
Skaistkalnes pagasta teritorijā atrodas vieni no lielākajiem un nozīmīgākajiem ģipšakmens krājumiem Latvijā.

Skaistkalnes ģipšakmens atradnes platība ir 4 km2. Ģipšakmens koncentrēts augšdevona Salaspils svītas vidējā pasvītā. Salaspils svīta apmēram 20 km2 platībā pagasta austrumos atrodas tieši zem kvartāra iežiem, atšķirībā no pagasta rietumdaļas, kur Salaspils svītas iežus pārsedz jaunāku svītu ieži, un tie atrodas lielākā dziļumā. Skaistkalnes pagasta dienvidaustrumu daļā Salaspils svītu pārsedzošā kvartārnogulumu sega ir plāna, vietām mazāka par 5 m, bet Mēmeles labajā krastā un karsta kritenēs redzami Salaspils svītas atsegumi.

Ģipšakmeņi Skaistkalnes pagastā ir visā valstī nozīmīgi, neatjaunojami dabas resursi. Tāpēc nepieciešams komplekss - vispusīgs to novērtējums.

Vesture

Skaistkalne kā apdzīvota vieta jau pastāv ilgāk kā 500 gadus. Daudzu, vairāk vai mazāk, bezpersonisku apdzīvotu vietu vidū Skaistkalne izceļas ne vien tikai ar savu skanīgo nosaukumu, bet arī ar virkni tikai šai vietai raksturīgo iezīmi. Pierobežas ciemats, ar īpašu izloksni, kas liecina par sēļu zemes tuvumu, kā arī varenā, pieticīgajai ciemata apbūvei pāri izslējusies baznīca, apliecina katolicisma spēcīgās saknes šajā Zemgales stūrītī. Vizuāli tieši Skaistkalnes tēls visbiežāk saistās ar iespaidīgo dievnama siluetu.

Nosaukums Skaistkalne (agrāk Šēnberga), radies no Skaistkalnes novada lēņa īpašnieka uzvārda Heinriha Šēnberga, kuram šīs zemes starp Mēmeles un Iecavas upēm 1489. gadā izlēņoja Livonijas ordeņa mests J. fon Freitāgs- Loringhofens.

Nosaukums Šenberga palika nemainīgs līdz pat 20.gadsimtam, un, tad ar pagasta padomes lēmumu tika latviskots 1925.gadā.

Tieši 19.gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā Šēnbergā tika uzceltas virkne ēku (galvenokārt neapmestu sarkanu ķieģeļu celtņu), tāpēc muižas ansamblī vēl šodien dominē tieši šī, jau samērā modernā un racionālā laikmeta noskaņa.  Bauskas rajonā nav otras muižas, kurā sarkanā ķieģeļa skarbā un askētiskā estētika būtu reprezentēta tādā apmērā, tādēļ Šenbergas muiža arī no šā viedokļa ir interesanta un savdabīga arhitektūras parādība.

19.gadsimta beigās Skaistkalnes ciemats kļuva par rosīgu tirdzniecības centru uz divu guberņu robežas. Šeit katru gadu notika 9 gadatirgi, no kuriem populārākais bija Kanepenes tirgus, kurš sākās augusta pirmajā svētdienā un ilga veselu nedēļu, tolaik tika uzskatīts par lielāko gadatirgu visās Baltijas provincēs. Jāatzīmē, ka Šēnberga tajā laikā veidojās par izteiktu ebrejiski apdzīvotu vietu. Jo no 1881.gadā reģistrētajiem 400 iedzīvotājiem 313 bija ebreji. No pārējiem 43 latvieši, 37 vācieši un pārējie lietuvieši. Taču nacionālais sastāvs ciematā krasi mainījās pēc Pirmā pasaules kara, kad vairums ebreju bija spiesti aizbraukt. 1935. gada statistika rāda, ka 76% no ciemata 760 iedzīvotājiem ir latvieši, bet tikai 18% ebreju.