Teritorijas kopējā platība ir 68,35 km2.
Stelpes pagastā lielākā apdzīvotā vieta ir Stelpes ciems (358 iedzīvotāji), Vecstelpe (77 iedzīvotāji), Nīzere (101 iedzīvotājs) un Beitiņi (110 iedzīvotāji). Pārējā pagasta daļā ir viensētas. Apdzīvotās vietas Stelpe, Vecstelpe un Nīzere atrodas tuvu viena otrai, vērojama tendence tām saplūst, jo apbūve galvenokārt atrodas ap valsts 1.šķiras ceļu P 92 (Iecava-Stelpe).

Stelpes pagasta pārvalde atrodas Vecstelpē. Stelpes pagasta nozīmīgākais sociālās infrastruktūras objekts ir Stelpes pamatskola, kas arī atrodas Vecstelpē

Pašvaldības teritorijā ir divi nozīmīgi autoceļi: Ķekava – Skaistkalne un Iecava – Stelpe.

Stelpes pagasts ir izteikti lauksaimnieciska teritorija - pēc sadalījuma pa galvenajām nekustamā īpašuma lietojuma mērķu grupām, lielākā teritorijas daļa tiek izmantota lauksaimniecības mērķiem. Lauksaimniecības zeme aizņem 88,94 % teritorijas. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) 4038,5 ha (no tām aramzeme 3048,6 ha, augļudārzi 47,6 ha, pļavas 466,2 ha un ganības 476,1 ha), meži 1840,2 ha. Salīdzinoši nelielas platības aizņem krūmāji 186,5 ha, teritorijas zem ūdeņiem 178,3 ha un purvi 275 ha.

Pagastā ir nelielas smilts-grants ieguves vietas. Smilts ieguve tiek organizēta vienai smilts atradnei „Aļņi II” atrodas 3 km uz dienvidiem no Stelpes ciema. Pagasta teritorijā ir arī vēl neapgūtas smilts, bet pārsvarā augstā (Sveķu tīrelis) un zemā tipa kūdras atradņu teritorijas.

Lielākā upe ir Misa, tek cauri Stelpes ciemam – ciema teritorijā izteikta vecā upes gultne- ainaviski ļoti izteiksmīga vieta, Vārnupe, Mīlupīte, Kalnstrautu grāvis, Avotu grāvis, Nīzeres dīķis - mākslīgas izcelsmes (aizņem 1,2 ha) un Stelpes dīķi 1;2;3 (bijušais smilts karjers). Stelpes pagastā atrodas arī Spulgu ezers, tā vietā ir palikusi tikai sausa ezerdobe, izžuvis kopš 1953.gada.

Stelpes pagasta teritorijā atrodas četri valsts aizsardzībā esoši kultūras pieminekļi – visi ir vietējas nozīmes arheoloģijas pieminekļi: Berķu senkapi; Ķuņķu Svētozols – kulta vieta; Ķuņķu viduslaiku kapsēta; Stengu senkapi.

Stelpes pagastā atrodas vietējas nozīmes ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis „Stelpes Nīzeres sēravots”, ūdens urbums, kuru izmanto galda ārstnieciskā minerālūdens ieguvei, agrāk jau trīsdesmitajos gados šī veida minerālūdeņus izmantoja ārstnieciskām procedūrām.

Ievērojamas senvietas ir akmens lietu atradnes Berķos, Ānītēs, Zvirbuļos. Nezināma laika kapenes Steņģos (kara kalniņš), vēsturisko laiku kapenes Dreimaņos, Timukos un Kūlās.

No kultūras objektiem apskatāmā teritorijā var atzīmēt vairākas vietas. 1908. gadā – 1912. g. Stelpes pagastā izveidoti dendroloģiskie stādījumi - Graši, Timuki un Iztekas. Galvenokārt tajos ir savāktas retas koku sugas.

Caurbraucēji, mērojot ceļu cauri pagasta teritorijai, esot patīkami pārsteigti. Stelpe vairāk atgādinot Holandi nekā Latviju. Lai arī no kuras puses iebrauktu pagastā, ceļiniekus te sagaida vējdzirnavas – Melderu dzirnavas, Milu dzirnavas, Ķiru dzirnavas, Šķērstu jeb Sveķu dzirnavas, Kāravu agrāk Strazdu dzirnavas un Praulu dzirnavas.

Stelpes pagasta „Pliekšānos” dzīvojuši dzejnieka J. Raiņa vecvecāki. Tagad māju vietā ir
saglabājusies 19. gs. klētiņa. Savukārt Cīruļu mājās bērnību ir pavadījis profesors un diplomāts Arnolds Spekke.

Vēsture
Vissenākās liecības vēsta, ka 18. gadsimtā tagadējās Stelpes pamatskolas teritorijā atradusies hercoga fon Šrēdersa muiža – Stelfenkofa. Tai blakus bijis arī otrs hercoga īpašums –Ezermuiža. Kad augstmanis nomiris, īpašumi pārgājuši atraitnes Sofijas Amālijas fon Kortas rokās, kura tos apvienojusi, tā īpašums ieguvis vienotu nosaukumu – Stelpes Ezeres muiža. Arhīva materiāli liecina, ka muižā tolaik dzīvojuši 446 vīrieši un 525 sievietes. Ezeres muižai piederējušas 336 desetīnas zemes (toreiz zeme mērīta desetīnās, 1 ha aptuveni 0,9 desetīnas). Stelpes vārds pirmo reizi dokumentos minēts 1787. gadā.

Cara laikos Stelpes pagasts dalīts divos muižu novados – Stelpes un Nīzeres. (Nīzeres vārds skan ļoti tuvu Nīcas un Nīcgales vārdiem. Līdzība ir ne tikai skaņās, bet arī vārdu būtībā, jo visas trīs minētās vietas atrodas zemienēs un to nosaukums saistāms ar igauņu vārdu „niiske” – slapjš, mitrs.) Abas muižas tolaik piederējušas valstij un tālab tika sauktas par „Kroņa muižām”. Pašlaik vienīgā vēstures liecība par Stelpes Ezeres muižu ir koku aleja, kas ved uz Stelpes pamatskolu.

Mūsdienu pagasta robežas daudz neatšķiras no Stelpes pagasta teritorijas, kāda tā bija ap 1930. gadu.

Lielākais pagasta uzņēmums ilgus gadus bija Stelpes pienotava, kas kļuvusi labi pazīstama jau kopš dibināšanas. 1924. gadā tika nodibināta Stelpes un apkārtnes piensaimnieku biedrība, tādejādi vēl vairāk tika nogruntētas Stelpiešu piensaimnieku tradīcijas. Interesanti, ka 30 gados Stelpes pienotavas sviestu bija iecienījuši arī Anglijā.

Stelpes pamatskola celta 1936. gadā pēc A. Raistera projekta. Skolas celtniecību ierosināja J. Rainis, kurš 1927. gadā apmeklēja Stelpi kā izglītības ministrs. Skolu 1937.g. apmeklēja arī prezidents K. Ulmanis un izglītības ministrs J. Aukškāps.