Valsts Heraldikas komisijas loceklis, Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis atzīst, ka vislielākās reizes, izstrādājot ģerboņus, sagādā pašvaldību vēlmju saskaņošana ar heraldikā noteiktajiem stingrajiem principiem. Cilvēki neizprot, ka visi nosaukumi, figūras ir atvasinātas no klasiskajām heraldiskajām valodām – franču, angļu vai vācu –, un ka ģerboņi jāveido atbilstīgi starptautiskajiem heraldikas standartiem. Ģerbonim vissvarīgākais ir apraksts, kam seko zīmējums. Aprakstā jābūt ietvertai informācijai, lai jebkuras citas valsts heraldikas speciālists varētu iztēloties un uzzīmēt šo ģerboni tikai pēc apraksta.

Māksliniece Ilze Lībiete uzsvēra, ka, veidojot jaunas goda un pazīšanās zīmes, jāraugās, lai tās iekļautos jau esošajā ģerboņu kolekcijā.

Lai visām Latvijas pilsētām un pagastiem ģerboņi nebūtu līdzīgi (meži, upes, ezeri, krustceles, ozoli, saule taču ir visur Latvijā!), ģerbonī jāataino pašvaldībai raksturīgākais. Māksliniecei Ilzei Lībietei, sadarbojoties ar mūsu pagasta pašvaldību, izdevies rast mākslinieciski un heraldiski veiksmīgu risinājumu, jo dārza lilijas zieds nav attēlots nevienā Latvijas Republikas pagasta vai pilsētas ģerbonī. Tas ir tikai mūsu – Vecumnieku pagasta – simbols!

Kāpēc ģerbonī atainotas lilijas?
RIHARDS MELGAILIS, pašvaldības vadītājs

Līdz pat 2001. gada rudenim Vecumniekiem nebija ne sava ģerboņa, ne arī kāda citu veidu simbolika (karogs, emblēma u. tml.).

Vairākus gadus pagastā par to tika spriedelēts un runāts, bija dažādi piedāvājumi un ieteikumi šajā jomā, taču neviens no tiem pašvaldībai nešķita pieņemams. 2001. gada vasarā tika uzsākta sadarbība ar mākslinieku Lībiešu ģimeni, kuri nesen bija pabeiguši darbu toreizējā Iecavas pagastā un izstrādājuši ģerboni.

Ģerboņa veidošana ir visai sarežģīta lieta, ko ietekmē virkne dažādu nosacījumu. Pirms darba uzsākšanas ļoti pamatīgi ir jāiepazīstas ar pagasta vēsturi un šodienas aktualitātēm, lai izdotos «uzķert» tieši tās nianses, kas norāda uz mūsu pagasta atšķirību no citas teritorijas. Iepriekšējās sarunās neizdevās uztaustīt svarīgāko, kas ļautu apjaust virzienu, kādā strādāt, veidojot pagasta simboliku. Taču pēc pagasta apskates un pārrunām ar pagasta muzeja vadītāju A. Baķi, mākslinieki Lībieši izveidoja ģerboņa metus, ar kuriem iepazinās pašvaldības deputāti.

Ģerboņa galvenais elements – lilija un tās ziedi. Kāpēc lilija? Vecumnieku pagasts ir slavens ar liliju audzētājiem un selekcionāriem (Ivars Zilgalvis, Dāvids Hercbergs u. c.), kuri radījuši ne vienu vien šķirni. Bet «liliju vīrusa izraisītājs» ir bijušais mūsu pagasta iedzīvotājs Jānis Vasarietis – pirmais nopietnais dienliliju selekcionārs Latvijā –, kurš par savu veikumu ir apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa Goda zīmi. Lilijas Vecumnieku pagasta vārdam ir likušas izskanēt plašumā. Lilijas – tā ir mūsu pagasta šodiena un, kas zina, varbūt arī nākotne.