Vairāku sabiedrībā zināmu cilvēku veidotā iniciatīvas grupa Mežotnes pilī 16. aprīlī rīkoja preses konferenci, kurā klātesošie tika iepazīstināti ar aicinājumu Mežotnes pili paturēt valsts īpašumā, tai kļūstot par Rundāles pils muzeja filiāli.
Iniciatīvas grupa ir nosūtījusi atklātu vēstuli valsts augstākajām amatpersonām, aicinot Mežotnes pili atstāt valsts īpašumā un izveidot tajā muzeju. Vēstuli parakstījuši: bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers, mākslas vēsturnieks Imants Lancmanis, Rundāles pils muzeja direktore Laura Lūse, mūziķis Igo, Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis un vairāki citi sabiedrībā pazīstami cilvēki.
Pasākumu atklāja Mazās Mežotnes pils īpašniece un Pētera Vaska fonda vadītāja, kā arī manabalss.lv iniciatīvas „Mežotnes pilij jākļūst par Rundāles pils filiāli” autore Regīna Deičmane. Viņa izcēla pašvaldības – kādreizējā Rundāles novada un tagadējā Bauskas novada profesionālo pārvaldību, izsakot uzticību pašvaldībai, kura, sadarbībā ar Rundāles pili, efektīvi un profesionāli spēs pārvaldīt Mežotnes pils kompleksu.
Mūziķis, mākslas un mūzikas centra „Ceplis” īpašnieks Igo pateicās visiem iesaistītajiem par operativitāti, jo tikai dažu dienu laikā ir panākta darba grupas izveide. Viņš pauda cerību, ka darba grupa tiks sadzirdēta un Mežotnes pils liktenis būs drošās rokās.
Rundāles pils muzeja direktore un mākslas zinātniece Laura Lūse pauda stingru nostāju, ka valstij ir pienākums saglabāt Mežotnes pils kompleksu visas sabiedrības interesēs.
„Otra šāda kompleksa Latvijā nav. Tas ir unikāls. Šim kompleksam ir potenciāls kļūt par tūrisma objektu, kurš piesaista lielu skaiti tūristu. Rundāles pils ir izvirzījusi trīs galvenos mērķus, kuri jāsasniedz – pils parka sakārtošana, pils interjera un ekspozīcijas izveide, kā arī kompleksa plānveidīga iekļaušana tūrisma tīklā,” tā L. Lūse.
Viņa uzsvēra, ka šāda veida objektu saglabāšana, ierasti, maksā miljonus, bet šajā gadījumā nepieciešami tikai 300 tūkstoši gadā, tai skaitā – muzeja iekārtošana un darbinieku atalgojums.
„Mežotnes pils muzeja funkcijas netiks dublētas ar Rundāles pils muzeja darbu. Mums jau ir gatavs pamats ekspozīcijām no elementiem, kuru sākotnēja izcelsme ir tieši Mežotnes pils, bet konkrētie eksemplāri glabājas Rundāles pilī. Uzskatu, ja mums ļaus rīkoties, mēs neatlaidīgi un plānveidīgi strādājot, varam sasniegt iecerēto,” sarunas noslēgumā sacīja Rundāles pils muzeja direktore.
Mākslinieks, mākslas zinātnieks un ilggadējs Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis klātesošos iepazīstināja ar prezentāciju, kurā atklāja gan Mežotnes pils izcelsmi, gan ekspozīcijas, kuras pašreiz atrodas Rundāles pilī, bet to izcelsmes vieta ir Mežotnes pils. Lancmaņa kungs izteicās īsi un kodolīgi:
„Kultūratbildība ir galvenais iemesls, uz kā pamata šī pils ir jāglābj.”
Arī Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis apliecināja, ka Bauskas novada pašvaldība ir gatava iesaistīties pils glābšanas pasākumos.
„Investīciju programmas ietvaros, pašvaldībai ir iespēja finansiāli atbalstīt pils īpašniekus, līdz ar to arī pašvaldība var sniegt finansiālu atbalstu muzeja iekārtošanai Mežotnes pilī. Arī tilts pāri Lielupei ir lolots sapnis, kurš kļūtu vēl reālāks, ja te būtu muzejs, kurš visu gadu piesaista tūristus. Strādājot un sadarbojoties visām iesaistītām pusēm, domāju, ka mums izdosies sasniegt mērķi un Mežotnes pils kļūs par Rundāles pils muzeja filiāli,” klātesošajiem cerības pauda A. Okmanis.
Bijušais valsts prezidents Valdis Zatlers izpelnījās skaļus klātesošo aplausus.
„Viss sakārtosies. Tas, ka esam šeit, jau pierāda, ka ledus ir sakustējies. Mums viss ir – ir pils, kura gatava atvērt filiāli, ir pašvaldība, kura gatava iesaistīties, bet mēs atduramies pret valsts pretestību šajā nozarē. Šajā gadījumā diskusijas nav nepieciešamas – ir vajadzīga reāla rīcība, lai uzņemtā iniciatīva nepagaistu ministrijas gaiteņos. Darba grupai ir jābūt neatlaidīgai un jāiesaista sabiedrība, lai spiediens ir vēl lielāks un kopīgiem spēkiem mums izdodas panākt visai Latvijai vēlamu rezultātu. Ticu, ka Mežotnes pils ir nepieciešama cilvēkiem, jo tā raisa mieru, te var iegūt tikai pozitīvas emocijas, kas mūsdienās ir ļoti svarīgi, lai uzlabotu visas nācijas emocionālo stāvokli un veselību. Šī iniciatīva nevar apstāties, ir jāstrādā un mums izdosies,” aplausu pavadīts izteicās Valdis Zatlers.
Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre Agnese Lāce pauda nostāju, ka arī ministrija ir par kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu. Viņa informēja, ka jau 24. aprīlī ir nākamā tikšanās, kurā tiks turpinātas sarunas par tālākajiem scenārijiem, kā saglabāt Mežotnes pili pieejamu sabiedrībai. Viņa pauda nostāju, ka ministrija iepazīsies ar visiem viedokļiem un tā ir apņēmības pilna rast labāko risinājumu.
„Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes loceklis Andris Vārna pauda nostāju, ka arī VNĪ pašmērķis nav pārdot Mežotnes pili, bet gan atrast īpašumam lietotāju. Viņš pauda atbalstu iniciatīvai.
Vēstules autori aicina atstāt pils ansambli valsts īpašumā un attīstīt tajā Mežotnes pils muzeju, līdzīgu Rundāles un Bauskas pils muzejiem, un optimālā variantā redz to Rundāles pils muzeja filiāles statusā. Viena no atklātās vēstules autorēm – Mazās Mežotnes pils īpašniece un Pētera Vaska fonda vadītāja Regīna Deičmane portālā “manabalss.lv” iniciējusi parakstu vākšanu, lai Mežotnes pili noteiktu par Rundāles pils muzeja filiāli, kuru pāris dienās parakstījis nepilns tūkstotis cilvēku.
Mežotnes pils jau vairākus gadus stāv tukša – „Valsts nekustamie īpašumi” ir rīkojusi vairākas nomas tiesību izsoles, taču nomnieku interese par pili nav bijusi.
Kā ziņots, VNĪ izsludinātā nomas tiesību izsole divreiz noslēgusies bez rezultātiem, tāpēc izsludināta jauna izsole. Nomas tiesību izsoles sākuma maksa ir 1441,42 eiro mēnesī. Papildu maksājumi ietver apsaimniekošanu, nekustamā īpašuma nodokli, apdrošināšanu un zemes nomu. Plānotais līguma darbības termiņš - 30 gadi. Nomas tiesību izsoles nodrošinājuma nauda ir 10 000 eiro.
Mežotnes pils komplekss ietver pili, administratīvo ēku, sporta zāli un citus teritorijas elementus. Nomniekam būs pienākums saglabāt tajā esošo kustamo mantu, ieskaitot interjera priekšmetus un mēbeles.